Tas šķiet loģiski: augsne pēc lietus ir mīksta un viegli kultivējama. Taču tieši šī darbība pārvērš jūsu dārzu par riska zonu.
Slapjas augsnes irdināšana ir viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām, kas nemanāmi izjauc augsnes struktūru un atņem augiem nākotni.
Viss ir atkarīgs no tā, kā ūdens mijiedarbojas ar augsnes daļiņām. Pēc lietus vai apūdeņošanas augsne ir piesātināta ar mitrumu, un tās virskārta šķiet irdena. Taču, ierokot dziļāk, jūs atradīsiet blīvas augsnes daļas, kas veidojušās mehāniskas darbības rezultātā.
Kad jūs uzirdināt mitru augsni, jūs burtiski to “aizzīmogojat”. Smagās māla un smilts daļiņas teju vai salīp kopā, aizšķērsojot skābekļa piekļuvi saknēm.
Rezultātā augam sāk pietrūkt slāpeklis un tā augšana ievērojami palēninās. Turklāt tiek iznīcināti kapilāri, kas pārvada mitrumu no augsnes dzīlēm, tā rezultātā nenotiek pietiekama mitruma pārnesa uz auga virsējām daļām.
Pēc šāda augsnes uzirdināšanas augsne ātri izžūst, un dobes ir biežāk jālaista, tādējādi izveidojas apburtais loks, kas rada papildus darbu dārzniekam.
Vēl viens risks ir sakņu sistēmas bojājumi. Mitrā augsnē saknes kļūst trauslas, un pat uzmanīga augsnes uzirdināšana var tās bojāt.
Kā pareizi rīkoties? Pagaidiet, līdz augsne izžūst līdz “gatavības” stāvoklim. To ir viegli pārbaudīt – izspiediet rokā sauju augsnes. Ja tā nevis sablīvējas, bet gan viegli sadrūp, varat ķerties pie darbarīkiem un apstrādāt augsni.
Alternatīva irdināšanai ir mulčēšana. Organisko vielu (salmu, nopļautas zāles, komposta) slānis 5-7 cm biezumā pasargās augsni no sablīvēšanās pēc lietus, saglabās mitrumu un novērsīs nezāļu augšanu.
Ja ir nepieciešams uzirdināt augsni, lāpstas vietā dārznieki iesaka izmantot dakšas – tās mazāk izjauc augsnes struktūru.
